
Mostas Marija no rīta Vēl caur sapņiem kalnā nodun zvans Miglā klāta zeme zaļā grīda Un savu sievu sauc avju gans Kā vēja elpa bezgalīga Ir Tava atmošanās no rīta Klusa atskan balss Tavam sapnim gals Saule, modinot no rīta Ilgu kurpes liek pie tavām kājām Pāri kalnam aiziet balta strīpa Aiziet ceļš un tas būs Tavs Marija atvēra acis no rīta